Es neesmu vienīgais, kas tā dara
https://amzn.com/k/hvDFVlXsQyeyG0FDr2QO1Q
Pacēlusi plaukstu un saliekusi pirkstus, Braionija, kā jau bija gadījies iepriekš, brīnījās par to, ka šis priekšmets, šis satveršanas mehānisms, šis muskuļotais zirneklis viņas rokas galā pieder viņai un pilnībā pakļaujas viņas komandām. Vai tomēr tam piemīt arī kāda pašam sava dzīve? Viņa iztaisnoja un atkal salieca pirkstus. Burvība slēpās mirklī pirms kustības, kad domās dots impulss pārvērtās darbībā. Tas atgādināja tuvojošos vilni. "Ja vien izdotos noturēties uz viļņa galotnes, — viņa nodomāja, — varētu atminēt sevis pašas noslēpumu, tās sevis daļas, kura ...